4 BIJUŠĀS JAPĀNAS GALVASPILSĒTAS. IEPAZĪSTIET AR IMPERATORU VĒSTURISKO ATRAŠANĀS VIETU

Pirms pie varas nākošais imperators pasludināja Tokiju par jauno Japānas galvaspilsētu, šo funkciju pildīja daudzas Japānas pilsētas. Daži avoti uzrāda, ka galvaspilsēta mainījās ar gandrīz katra valdošā imperatora maiņu. Starp imperatora atrašanās vietām var uzrādīt tomēr četras galvenās vietas, kas vispārējā apziņā funkcionē kā Japānas vēsturiskās galvaspilsētas.

Vēsturiskās galvaspilsētas un Japānas agrākais nosaukums

Pētot Japānas vēsturi, bet pirms tam Yamato - jo tāds bija vecais Japānas nosaukums - nav grūti apmaldīties tās leģendāro un oficiālo galvaspilsētu sarežģītā sarakstā. Par valsts galvaspilsētu tika uzskatīta patreizējā, pastāvīgā valdnieka atrašanās vieta, un Japānas imperatori labprātīgi pārvietojās no vietas uz vietu. Parasti pārvietojās noteiktos reģionos, tāpēc salu valsts vēsturē var izdalīt 4 bijušo galvaspilsētu periodus.

Heijō-kyō – Japānas galvaspilsētā Nara laikā

Lai gan pirmā pastāvīgā Japānas imperatoru mītne - Fujiwara-kyō (藤原京) Yamato, tika uzcelta pārdesmit gadu agrāk – par pirmo vēsturisko Japānas galvaspilsētu tiek uzskatīta Heijō-kyō (平城京). "Miera galvaspilsēta" - jo tā būtu jātulko japāņu nosaukums – 710-740 un 745-784 gados pildīja oficiālo valdības mītne funkciju. Nara tika izveidota līdzīgi kā Ķīnas metropole Chang'an, kura priekš torezējās Japānas iedzīvotājiem bija tas pats, kas priekš mums šodien ir Ņujorka. Pilsēta tika projektēta balstoties uz regulāru ielu tīklu, kuri krustojās taisnā leņķī. Atšķirībā no Ķīnas modeļiem, ideāla taisnstūra forma tika izmanīta par labu papildus, ārējo pilsētas rajona izveidei. Ķīnas ietekme uz Japānas pirmās galvaspilsētas formu neaprobežojās tikai ar apkārtējo arhitektūru. Kopā ar arhitektūras tendencēm, Japānu sasniedza arī Vidus Valstij raksturīgās vērtības un idejas. Ķīnas budistu mūki sāka nākt uz Naru, kuri labprāt apmestās galvaspilsētā. Arvien straujāk veidojās klosteru centri, kas satrauca Japānas valdniekus, baidoties no garīdznieku politiskām ambīcijām, nolēma 784 gadā mainīt impērijas galvaspilsētu. Pateicoties galvaspilsētas statusa zaudēšanai, Narai izdevās izvairīties no militāriem uzbrukumiem un tādējādi saglabāt visas arhitektūras pērles - ieskaitot Temple of Todaiji ar slaveno Lielā Buddas paviljonu. Līdz pat šai dienai pilsētā ir neparasts klimats, kuru cieši apsargā apkārtnē dzīvojošie brieži sika – zibens un zobenu Takemikazuchi dieva ragainie sūtņi. Tieši tur būtu jādodas Japānas vecā gara meklētājiem.

Kuni-kyō –Japānas imperatoru četru gadu mītne

Vēl viena galvaspilsēta, kas pildīja oficiālas, administratīvās funkcijas tikai 4 gadus - no 740 līdz 744 gadam, un tās būvniecība nekad nebija pabeigta. Imperators Shōmu atstāja Nara 740 dēļ Fujiwara no Hirotsugu sacelšanās. Pēc viņas sakāves viņš nolēma atgriezties pie bijušā galvaspilsētā, bet viņu pierunāja Tachibana no Moroe – aristokrāts un t.s. labās puses ministrs – un nolēma apmest Kuni-kyō (恭仁京). Pirms Ķeizeriskais galms atgriezās Nara, viņš kādu laiku palika Naniwa un Shigaraki. Beidzot, 745. gadā sabiedrība pieprasīja imperatoram atjaunot Heijō-kyō kā Japānas oficiālo galvaspilsētu. Kaut gan Kuni-kyō konstrukcija tika neatgriezeniski pārtraukta, līdz šim veiktie arheoloģiskie darbi ļauj apgalvot pilsētas plāna līdzību ar ķīniešu metropolēm raksturīgajiem modeļiem.

Nagaoka-kyō

Budistu klosteru pieaugošā ietekmi, kuri parādījās ap Nara, tas ir tikai viens no iespējamiem impērijas lēmuma iemesliem pārcelt Japānas galvaspilsētu. Šo izvēli varēja ietekmēt arī Heijō-kyō (平城京) tuvumā esošā bijušā imperatora dzimta, kura veidoja konkurenci toreizējam imperatoram Kammu. Jaunā pilsētas atrašanās vietai bija jānodrošina labāku galvaspilsēta komunikāciju ar pārējo valsti, pateicoties kuģojamās upes Yodo tuvumam, kura beidz savu gaitu Naniwa ostā.

Nagaoka-kyō (長岡京) celtniecība tika uzsākta neilgi pēc lēmuma atstāt Nara, un jau pusotru gadu vēlāk Kammu paziņoja, ka pilsēta ir gatava uzņemties jaunas funkcijas. Tomēr celtniecība – līdzīgi kā Kuni-kyō (恭仁京) gadījumā - nekad nebija pilnībā pabeigta, un imperators jau pēc 10 gadiem no pārcelšanās pieņēma lēmumu atkārtoti pārcelt galvaspilsētu. Tas iespējams bija saistīts ar bailēm no Sawara prinča – Kammu brāļa gara atriebības, kurš tika izraidīts par iesaistīšanos celtnieks Nagaok-kyō nāvē. Tomēr šī izvēle varēja būt saistīta arī ar pilsētas specifisku atrašanās vietu, kura ierobežoja tās attīstību un pakļāva to uz iespējamiem plūdiem. Nagaoka-kyō 794 gadā oficiāli zaudēja Japānas galvaspilsētas statusu.

Kyoto – pēdējā bijušā Japānas galvaspilsēta

Heian-kyō (平安京), vai burtiski Miera un Klusuma Galvaspilsēta, patiešām ir izrādījās priekš japāņu valdniekiem mierīgs patvērums, kurā - pēc pārvietošanās gadiem - atrada vēl 1000 gadus savu pastāvīgo vietu. Ar laiku pilsēta mainīja nosaukumu paliekot, vienkārši par Galvaspilsētu - Kyoto (京都市). Pilsēta - tāpat kā citas Japānas galvaspilsētām tika projektēta saskaņā ar Ķīnas Chang'an. Metropoles straujā attīstība radīja, ka XII gadsimtā tajā dzīvoja gandrīz pusmiljons iedzīvotāju. Gadsimtu gaitā Kioto ir pārdzīvojusi savus kāpumus un kritumus, plauka un cieta no kara darbības postījumiem. Starp vispopulārākajām japānas bijušās visslavenākās galvaspilsētas paliekām ievērības cienīga ir Kinkaku-ji (金閣寺) un Ginkaku-ji (銀閣寺),jeb Zelta un Sudraba paviljons, imperatora muiža, kā arī leģendārie izklaides rajoni - Gion un Ponto-chō. Tieši tur kādreiz varēja satikt brīnišķīgās, japāņu geišas, kuras šodien var atrast tikai visekskluzīvākās vietās, kuras ir slēgtas priekš lielākās mirstīgo cilvēku daļas. Kioto pildīja Japānas galvaspilsētas funkcijas visā shogunatu laikā līdz imperatora varas atjaunošanai 1868.gadā, kad par jauno valsts galvaspilsētu palika Tokija.

Katra no Japānas vēsturiskajām galvaspilsētām ir atsevišķa, sarežģīta imperatora dinastiju un politisko attiecību vēsture. Katrai no tām tomēr ir neparasta vieta Ziedošās Ķiršu Zemes kartē, kuras ir vērts atcerēties, plānojot Japānas ceļošanas maršrutus.